Mūsdienu sabiedrībā, steigā starp darbiem un aktivitātēm, nereti mēs aizmirstam pienācīgi rūpēties par savu veselību un, pat ja tā pasliktinās, kavējam vizīti pie speciālista. Viens no izplatītākajiem piemēriem ir zobārsta apmeklējums, no kura bieži vien izvairāmies. Taču, kavējoties, nākas piedzīvot vēl lielākas sāpes un ikdienas neērtības. Tā notika Inesas D. gadījumā. Viņas gadiem ilgā sāpīgā dzīve ar zobu plāksnītēm zobārstniecības klīnikā mainījās vienā naktī, kad viņai atjaunoja zobus uz implantiem.
Inga Sadzevičiene zobārstniecības klīnikā Papadent ieradās pēc uzvaras zobārstniecības klīnikas izsludinātajā konkursā, kura balva bija zobu restaurācija vienas dienas laikā. Paciente ieradās ar divām izņemamām protēzēm. Diemžēl tās jau bija nokalpojušas savu laiku, jo apakšējā protēze vispār neturējās (protēzes Viļņā), bet augšējā protēze vairs nebija piemērota valkāšanai. Tāpēc tika nolemts izgatavot jaunu augšžokļa protēzi un vienā dienā ievietot 4 implantus.
Zobārstniecības klīnikas Papadent vadītājs Tomass Stumbris stāsta, ka viss, kas bija nepieciešams, bija pārmaiņas Ineses dzīvē: “Pirms procedūras Inga ieradās klīnikā uzpūtusies un noslēgta, bet pēc procedūras viņa iegāja klīnikā ar drosmīgu, starojošu smaidu sejā. Pārmaiņas bija pamanāmas ļoti ātri. Ir patīkami redzēt, ka šāda procedūra ir devusi pacientei lielu pašapziņu. Ir mainījusies ne tikai viņas sejas izteiksme, bet arī gaita un stāja. Viņas acīs varēja redzēt, ka viņa vairs nebaidās runāt, jo viņu vairs nebauda nemitīgās bailes, ka runājot viņai izkritīs zobi. Jābūt neiespējami nejust šādas bailes iekšienē.”
Ir simtiem pacientu, kuriem zobi tiek atjaunoti vienā dienā.
Speciāliste apliecina, ka ir daudz cilvēku, kuri ikdienā cieš stresu par saviem zobiem. Tomēr ne visi uzdrošinās vērsties pie speciālistiem. “Taču iepriecinoši ir tas, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas operācijas, kas viņiem dod jaunu dzīvi, iespēju smaidīt un ēst. Viņi atkal mīl sevi. It īpaši tāpēc, ka mūsdienās tehnoloģijas jau ļauj vienā dienā atjaunot visu žokli. Lai gan pacienti, dzirdot par šādu iespēju, pārmet acis, šādu gadījumu ir simtiem. Ar šādām procedūrām mēs saskaramies gandrīz katru dienu, un pacienti, kuriem bija maz zobu vai nebija neviena, var priecāties par vienā dienā atjaunotiem zobiem. Tās nav skaļas reklāmas frāzes, tā ir realitāte.”
-
Kā jutāties pirms operācijas?
- Protams, es biju ļoti noraizējies. Bet es ticēju, ka viss būs labi. Es ar nepacietību gaidīju, kad beidzot varēsim normāli ēst, jo līdz šim tas bija ļoti grūti. Nu jau četrus gadus es nēsāju plāksnītes gan augšžokļa, gan apakšžokļa plāksnītēm, tāpēc man tās visu laiku nācās izņemt, pielīmēt. Tas ir bijis ļoti grūti. Es zināju, ka tas jau sen bija jāizdara, bet finanšu līdzekļu nebija, tāpēc es to vēl vairāk kavēju.
-
Kas notika ar zobu plāksnīšu nepieciešamību?
- Parodontoze. Viens pēc otra sāka izkrist zobi. Sākumā tas neizskatījās ļoti izteikti, bet pēc dzemdībām man nācās ļoti uztraukties, jo zobi vienkārši sāka izkrist. Taču pat ar plāksnītēm es jutu pastāvīgu stresu, izvairījos no smaidīšanas un socializēšanās. Un ēst bija ļoti grūti un nepatīkami. Es sāku izvairīties pat no ēšanas. Un tad es nolēmu piedalīties Papadent konkursā.
-
Kā jūsu ģimene reaģēja, kad uzzināja, ka esat uzvarējis šajā konkursā?
- Viņš bija ļoti laimīgs. Mēs ar meitu kopā aizpildījām pieteikuma veidlapu, tāpēc atbalsts bija jau no paša sākuma. Kad notika izloze, es nebiju mājās un nevarēju to vērot, un meita man teica, ka esmu izlozēta. Mēs ar nepacietību gaidījām šo dienu, es vēl iekšēji cerēju, bet, kad uzzināju, ka esmu vinnējusi, es tam uzreiz neticēju. Tāpēc, atbraukusi mājās, es vēlreiz noskatījos izlozi, lai pārliecinātos, ka esmu dzirdējusi savu vārdu. Tad man nācās nepacietīgi gaidīt ārsta zvanu. Un es to saņēmu!
-
Vai operācija bija sāpīga?
- Bažījos, ka pēc operācijas man būs nepieciešams laiks, lai atgūtos, tāpēc pieprasīju atvaļinājumu no darba. Bet, ja godīgi, ja man tas būtu bijis nepieciešams, es tajā dienā būtu varējis doties uz darbu, un es jutos labi.
-
Kas ir mainījies kopš zobu implantācijas?
- Jau pēc nedēļas es pamanīju, ka manā dzīvē daudz kas ir mainījies. Es biju citāds ne tikai mājās, bet arī darbā un ar draugiem. Smaidīt kļūst vieglāk un patīkamāk, un man vairs nav jāsedz mute ar roku, kā tas bija agrāk. Protams, ir liels prieks ēst normāli, bez nepieciešamības skriet pēc lējuma līmes un ciest nepatīkamas sajūtas. Pastāvīga plākšņu noņemšana, tīrīšana un uzturēšana bija laikietilpīga un bezgala neērta, salīdzinot ar implantiem. Tagad es jūtos gluži kā ar īstiem zobiem, tos tīru un kopju kā dabīgus zobus, un nav nepieciešamas nekādas papildu uzturēšanas procedūras. Tas var šķist sīkums, bet, ja ar to nākas saskarties ikdienā, tas ir nomācoši un liek man justies neērti citu cilvēku klātbūtnē. Tagad es jūtos pavisam citādi – tā ir pilnīga pārmaiņa manā dzīvē, kas ir ļoti iepriecinoša. Ar nepacietību gaidu, kad ar implantiem nomainīšu gan augšējo plāksnīti, gan fiksēto protēzi uz tiem.
